l i v e
l o v e
d r e a m
s h a r e

[[21:06:2006|01:54]]
[[cd] Banco De Gaia - Igizeh]
ar dūrītē saņemtiem pirkstiem pieslīdēt ādai
sajust saspringumu
piekļauties centimetru pēc centimetra, no otras puses atkal atlaižoties
izdelnot saspringumu
ielaist mazliet mīlestības

tā centimetru pēc centimetra
visur, kur drīkst tikt klāt

[gandrīz lūgšana un gandrīz smeldze]
-

[[19:06:2006|00:07]]
[royksopp - boys]
biju bazniickoncertaa.
Dievnama akustika ar gariigumu muuzikaa un klusiitaaju sastingumaa.
Jau sms aizsuutiiju par viduslaiku viiriem no EyesWideShut, par riibieniem no smiljgjdaarza Auljiem un Garbareciigo Arta Gaagas sax..
Pieticiigi pietiekoshaa mirkliigaa 'horeograafija' tikai pieraadiija, ka viiri patieshaam to dara aiz sirdspaarlieciibas.

Bet es seedeeju 12.rindaa pa vidu starp 10. un 11. vietu un ljaavu sapnjiem plaiksniities

aizmediteejos liidz krimuldas sveetceljojumam
pusotru mirkli pirms ekotopijas

aizmediteejos taalak, dziljaak sapnj-aizdomaa - tajaa, kur jaasavienojas buushanai harmonijaa ar sevi un pasauli, speeleeshanaa un buushanaa skanju harmonijaas un atbalsiis, aitu ganiishanai pljavzemee, iztikas moneetinjaam un briivai vektorizveelei Zemes arteerijaas.

aizmediteejos liidz saksafonam bazniicaas, klubos, ieluugtaas maajviesiibaas ar mirklja cilveekiem mirkliigaas saskarsmees ar to vienbuushanas dao

vinjdien (ar nepareizaa laika sajuutu) apstiijos, ka muuzenee jau visi iestaajeksaameni ir garaam. gaidiishu septembri un ljaushu impulsiem tikmeer aizpildiit, sashuut visas takas un nepiecieshamaas liidzlietas

tuvaakais next-impulss - Artis Siimanis 3dien anglikaanjos

acis ausis aada
viss atveerts Tev, Zinoshais, un sev
4|-

[[11:06:2006|01:14]]
es, mana mamma un mana vecmamma visas esam dzimušas pilnmēnesī
http://tycho.usno.navy.mil/vphase.html
11|-

[[03:06:2006|08:50]]
mani čivekļi virs loga mostas 3h vēlāk kā ierasts. un paspēja mani nobiedēt.. jo dikti lietainajā dienā neapdomīgi izbēru uz palodzes nevārītus rīsus. neapdomīgi, jo neatceros neko par putnu gremošanas īpatnībām. man šķiet, nepieredzēts aizcietējums tādam mazam dūkulim varētu būt smagi, sāpīgi vai letāli. pilns plaukts bioloģijas grāmatu, bet man tomēr vairāk gribas redzēt, kā atkal 4 čirrrrk aizplosās pa gaisu.

nācu uz šejieni un gandrīz apraudājos. sen nebiju rīta gaismu ārā redzējusi (lai gan arī šī nakts ir negulēta un biju jau ielīdusi gultiņā). mans pārdaugavas ancientais rajons sestdienas (sestdienas?) rītā tik saulaini smilšaini kluss.. trijās minūtēs līdz ecafē pieredzēju atkal to, ka pasaule tur tevi saujā un mīl:

Saule miers smilšu ceļi
3 baloži sabozušies sauļojas pie mājas
apeju ar līkumu (vai man, cilvēkam, grūti 3 laiskus rītus nepatraucēt)
Nesteidzīgi klaidoņi
3 30gadnieki pie citas mājas tup. brīnās, ka es tik lēna tāda garām. atkal mans beznosacījumrefleksa smaids, a es ļaujos
Virs 3 30gadniekiem pār 2st mājas jumtu pārčāpo kaķis
to tikai es laikam redzēju
Uz nākamā stūra satieku sorcerer - vecu, neredzētu, sejā skaistu bārdainu vīru melnā mētelī ar melnu cilindru (gandrīz kā no muminiem)
Nogriežos pa kreisi. Ieraugu nekad neieraudzīto. Baložu kunkuļus saulē pie mājas,
Mājaugiem noaugušus griestus istabās,
Kādu jumtu, kur katra metāla plāksne ir savā krāsā,
Nolauztu ceriņzaru - kāds jau otro reizi parūpējas par mani, zinot, cik ļoti man patīk ziedi mājās un cik kautrīgi un reti es pati tos atļaujos noplēst zemesmātei no pieres..
Klaidoni, kurš velk melnus ratus,
Virtuves strādnieci, kas iznākusi ārā saulītē uz savas kafejnīcas āra galdiem mizot kartupeļus (3 bļodas kartupeļu, mīļas saujas, nazis nošķeļ mizas, sārti vaigi, mierpilna, gandrīz apgarota, viņa nepaceļ acis, būtu manu smaidu noķērusi)

dzīve ir brīnums
:*
-

[[31:05:2006|03:16]]
[aarktica - pure tone audiometry - 05 - big year]
(un acis grib atpūtu, un pēdējo nedēļu inversais dienrežīms grib normalitāti, un miegs grib tumsu guļamistabā)
-

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]